SA pasažieru pārvadājumu nozarē strādā vairāk kā 60 gadus

Sekojot līdzi publiskajā telpā atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu organizētiem nepatiesiem apgalvojumiem par SIA “Sabiedriskais autobuss” (SA) saistībā ar Valsts SIA “Autotransporta direkcija” (ATD) konkursa rezultātiem, SIA “B-Bus” valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars vēlas ieviest skaidrību, lai kliedētu jebkādas šaubas un pieliktu punktu nepamatoti saceltajai ažiotāžai ap uzņēmumu un konkursa rezultātiem.

“B-Bus” un SA vārds saistībā ar ATD konkursa rezultātiem tiek locīts un izmantots medijos dažādās interpretācijās, atsevišķus faktus sagrozot vai izraujot no kopēja konteksta, ar mērķi izplatīt apmelojošu informāciju un graut uzņēmumu reputāciju. Tad nu palūkosimies, vai tiešām tas velns ir tik melns, kā to mālē atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri nespēj pieņemt faktu, ka diemžēl viņi nav konkurētspējīgi brīvajā tirgū.

Domāju, ka vairums piekritīs, ka SA, kas pasažieru pārvadājumu nozarē strādā kopš 1958. gada, ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi grūti nosaukt par jaundibinātu uzņēmumu, līdzīgi kā “VTU Valmiera”, “CATA” u.c. pagājušā gadsimtā dibinātie uzņēmumi. SA savu darbību uzsāka ar nosaukumu “Saldus autobusu parks”, taču atšķirībā no augstāk minētajiem pašvaldību paspārnē strādājošiem uzņēmumiem 2011. gadā to iegādājās “B-Bus”. Savukārt “B-Bus” zīmols tika izveidots, apvienojoties Beļģijas uzņēmumam “MandelCar Tourisme” (1933.) un Latvijas uzņēmumam “Blagovest Tur”, tādēļ attiecībā ne uz SA, ne “B-Bus”, kas var lepoties ar starptautisku pieredzi nozarē, attiecināts apzīmējums “jaundibināti uzņēmumi” neiztur nekādu kritiku. “B-Bus” grupā ietilpst šādi Latvijas un Lietuvas uzņēmumi: SIA “Sabiedriskais autobuss”, SIA “Rīgas mikroautobusu satiksme”, SIA “Ekspress-Ādaži”, SIA “Migar”, UAB “Transrevis” un UAB “Uma Trans”. Ar 505 lielu autobusu parku “B-Bus” grupa ir trešais lielākais pārvadātājs Baltijas valstīs un pirmais starp privātajiem uzņēmumiem 

Turklāt es kā “B-Bus” grupas valdes priekšsēdētājs, kurš nozarē strādā jau 15 gadus, esmu ieguvis ne tikai profesionālo darba pieredzi (finanšu un pārvadājumu jomā) Latvijas mērogā, bet arī starptautiskā līmenī. Un kā jebkuram uzņēmuma vadītājam, kuram ir ambīcijas un skaidra nākotnes biznesa attīstības vīzija, ir vēlme attīstīties, tādēļ sekoja diezgan loģisks lēmums – iegādāties “B-Bus”, kļūstot arī par īpašnieku visai grupai, lai turpinātu attīstīt un paplašināt grupas darbību ārpus Latvijas robežām, sākot strādāt Baltijas tirgū un  arī citās Eiropas valstīs nākotnē. 

Arī par “sīknodokļu maksātājiem”, kā mūs nodēvēja laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” (NRA) žurnālists A. Kluinis savos rakstos, gluži mūs nevar nosaukt, jo atspoguļotie dati tika attēloti un interpretēti, uzrādot atsevišķas nodokļu pozīcijas, piemēram, tikai SA samaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, neņemot vērā veiktās valsts sociālās obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī neņemot vērā “B-Bus” grupu kopumā. Šāda samaksāto nodokļu interpretācijas atspoguļošana bija apzināta un izdevīga rīcība to dažu pašvaldību transporta uzņēmumu virzienā, lai uz kopējā fona izskatītos labāk nekā SA, un liktu sabiedrībai domāt un noticēt, ka tā tas patiešām ir. “CATA” un “VTU Valmiera” sabiedrībā rada tēlu par sevi kā par lieliem nodokļu maksātājiem, taču šāda vienpusēja viedokļa atspoguļošanā netiek skaļi aprunātas un uzsvērtas uzņēmumu atšķirīgās specifikas. Pirmkārt, SA nav ienākumi no autoostu saimnieciskās darbības, kā tas ir abiem pašvaldību uzņēmumiem,  otrkārt, dažādiem pārvadātājiem ir atšķirīgi šobrīd izpildāmo līgumu apjomi, tādējādi veidojas šī starpība samaksātajos nodokļos, īpaši samaksātais pievienotās vērtības nodoklis no biļešu ieņēmumiem. Tādēļ nav korekti salīdzināt dažādus lielumus, pretējā gadījumā, ja abu pašvaldību uzņēmumu samaksāto nodokļu summām pretstatam “B-Bus” grupas kopējos maksājumus valsts budžetā, tad aina veidojas pavisam citādāka – 2019. gadā kopējie no grupas uzņēmumiem samaksātie nodokļi Latvijas valsts budžetā sastādīja 5’434’000.68 eiro, plus Iedzīvotāju Ienākuma nodoklis  – 1’516’000.66 eiro un VSOI – 2’721’000.26 eiro, kas ir krietni vairāk nekā “VTU Valmiera” un “CATA”. Turklāt ņemot vērā, ka jaunā līguma ietvaros “VTU Valmiera” un “CATA” būtiski samazināsies apjoms, līdz ar to arī ieņēmumi un samaksātie nodokļi būs mazāki. Es nedomāju, ka viņi vēlētos, lai nākotnē viņi tiktu dēvēti par “sīknodokļu maksātājiem”.

Runājot par nodokļu parādiem, kas tika plaši apspriests medijos, proti, ka “B-Bus” bija nodokļu parāds, šādi aplami apgalvojumi pierāda, cik ļoti ērti un labi var manipulēt ar šo vārdu savienojumu, kas bez detalizētāka paskaidrojuma iegūst negatīvu rezonansi. Turklāt gribu precizēt, ka konkursā piedalījās SA, nevis “B-Bus”. 

Runa ir, nevis par nodokļu parādu, bet gan par nodokļu sadalīšanas termiņu, tāpēc šī gada 6.maijā “B-Bus” iesniedza iesniegumu VID, lūdzot nodokļu samaksas termiņa sadalīšanu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumu Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”. 

Izskatot “B-Bus” iesniegumu, šī gada 22.maijā VID pieņēma pozitīvu lēmumu, piešķirot nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājumu. Vienlaikus gribu vērst uzmanību, ka publiski ir pieejama informācija par to, ka ne šobrīd, ne pirms VID iesniegtā iesnieguma izskatīšanas “B-Bus” nav un nebija VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda, vai nodokļu (nodevu) parāda summa bija mazāka par 150 €.

Nobeigumā vēlos uzdot retorisku jautājumu, vai Valsts Ieņēmumu dienests (VID) 2016. gadā izteiktu pateicību  “B-Bus” par godprātīgu un savlaicīgu nodokļu nomaksu (2015.), kā arī šogad iekļautu “B-Bus” VID “Padziļinātās sadarbības programmas Bronzas līmeņa dalībnieks” sarakstā, ja “B-Bus” būtu “nodokļu nemaksātājs”? Šī saņemtā atpazīstamības zīme no VID apliecina, ka uzņēmums ir ieguvis programmas dalībnieka statusu un uzņēmuma vērtības ir balstītas uz godprātīgu nodokļu nomaksu, tādējādi paaugstinot uzņēmuma reputāciju.”

Ar savu viedokli, kas balstīts uz konkrētiem un pierādāmiem faktiem, vēlos uzsvērt vēlreiz, ka ATD konkurss bija godīgs, caurspīdīgs un atklāts, cīņa starp konkurentiem bija sīva, taču uzvarēja tie pārvadātāji, kuriem ir liela pieredze startēt šādos konkursos ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas tirgū. Jebkuram iedzīvotājam, tāpat kā pārvadātājiem ir pieejama informācija par konkursu jau vairāk kā divus gadus, tajā skaitā informācija par to, ka kompetentās iestādes vairākkārt ir pārbaudījušas konkursa norises un dokumentācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām. Līdz šim pieņemtie Iepirkuma uzraudzības biroja un tiesas iestāžu lēmumi liecina par to, ka viss konkursa process ir noritējis atbilstoši normatīvo aktu prasībām, līdz ar to aicinām jebkuram lasītājam izvērtēt kritiski šajā sakarā šobrīd medijos ar skaļiem virsrakstiem pausto informāciju.

SA: Esam neizpratnē par atspoguļoto medijos saistībā ar ATD konkursa rezultātiem

SIA “Sabiedriskais autobuss” (SA) ir sašutis par publiskajā vidē izskanējušiem atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu un mediju izplatītajiem nepatiesajiem apgalvojumiem saistībā ar Valsts SIA “Autotransporta direkcija” (ATD) konkursa rezultātiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, kas nav balstīti uz konkrētiem un pierādāmiem faktiem, bet gan uz emocionāliem izteikumiem.

SA valdes priekšsēdētājs Edvīns Strickis norāda, ka tas, kas pašreiz notiek publiskajā telpā, ir pielīdzināms cirka izrādei, kurā atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri zaudēja ATD rīkotajā konkursā, ar emocionāliem izteikumiem vēršas pret uzņēmumu, jo nespēj samierināties ar zaudējumu. Lai pieliktu punktu dažāda veida spekulācijām publiskajā vidē, SA ar konkrētiem statistikas datiem apliecinās, ka “B-Bus” grupas uzņēmumi var nodrošināt ATD konkursā noteiktās tehniskās un kvalitātes prasības.

“B-Bus” grupā šobrīd ietilpst šādi Latvijas un Lietuvas uzņēmumi: SIA “EKSPRESS ĀDAŽI”, SIA “MIGAR”, SIA “SABIEDRISKAIS AUTOBUSS” SIA “RĪGAS MIKROAUTOBUSU SATIKSME”, UAB “TRANSREVISS” un UAB “UMA TRANS”. “B-Bus” grupas uzņēmumi apkalpo Latvijas un Lietuvas rajona un starppilsētu pārvadājumus, kā arī nodrošina pasažieru pārvadājumus Rīgas un Viļņas pilsētas maršrutos. 

“B-Bus” grupa ir trešais lielākais pārvadātājs Baltijas valstīs ar 505 autobusiem, kuru vidējais vecums ir 6 gadi. 2019. gadā grupas uzņēmumi Latvijā un Lietuvā ir pārvadājuši 40 milj. pasažieru, nobraukuši 30 milj. km un autobusu vadītājiem algās izmaksāja 11.5 milj. eiro. Autobusu vadītāju vidējā bruto darba alga 2019. gadā sasniedza 1070 eiro, kas apliecina, ka jau šobrīd uzņēmums maksā vairāk par noteikto minimālo stundas likmi, kā noteikts ATD konkursā. Turklāt liela daļa autobusu vadītāju ir ilggadēji darbinieki.

No 2017. gada septembra “B-Bus” grupas uzņēmums UAB “Transrevis” uzsāka braukt Viļņas pilsētas maršrutos ar 110 jauniem un moderni aprīkotiem autobusiem. Līdz ar to “B-Bus” ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kuram ir šāda pieredze. Jau šobrīd liela daļa autobusu ir aprīkoti ar videonovērošanas kamerām pasažieru drošībai, ar zemajām platformām pasažieriem ar kustību traucējumiem vai ģimenēm ar bērnu ratiem ērtākai iekļūšanai/izkļūšanai no autobusiem, gaisa un ventilācijas sistēmām, bezmaksas bezvadu internetu (wi-fi), audio un vizuāli tiek atskaņotas un attēlotas pieturas monitoros, kā arī elektroniskie tablo ir gan salonā, gan ārpusē.

“B-Bus” grupā ietilpstošais uzņēmums SIA “TU Vidlatauto” (tagad SA), kas tika pievienots SIA “Sabiedriskais autobuss” (agrāk Saldus autobusa parks) ir viens no 10 uzņēmumiem, kas dibināja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju (LPPA), līdz ar to minētās asociācijas prezidenta I. Ošenieka izteikumi par to, ka neviens no “B-Bus” grupas uzņēmumiem nav bijis biedrs asociācijā, neatbilst patiesībai. Vēl no “B-Bus” grupas uzņēmumiem par asociācijas biedriem bija SIA Saldus AP (tagad SA), “Ekspress-Ādaži” un SIA “Migar”, jo tās sākotnējais mērķis bija pārstāvēt visu Latvijas pārvadātāju viedokļus. Taču jau daudzus gadus un šobrīd asociācija pārstāv vairs tikai atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumus, līdz ar to SA un arī citi grupas uzņēmumi, neredzot jēgu piedalīties pašvaldību interešu lobēšanā, izstājās no asociācijas. Vienlaikus jāpiemin, ka interesanta aina izveidojas gan no iesniegto sūdzību sadalījuma pa lotēm, gan vieniem un tiem pašiem pārstāvjiem, kas pārstāv vairākus asociācijā ietilpstošus uzņēmumus. Vai konkrētu pašvaldību uzņēmumu sūdzības apmaksā asociācija no kopējā biedrības budžeta un vai starp asociācijas biedriem ir pastāvējušas kādas savstarpējas vienošanās jau iepriekš? Domāju, ka jautājums paliek atklāts.  

Uzskatu, ka visi pašvaldību transporta uzņēmumi bija jānodod privatizācijai, kā to savulaik jau ir izdarījušas citas Latvijas pašvaldības. Viens no labākajiem piemēriem ir Igaunija. Tallinas pilsētā ir tikai viens pašvaldībai piederošs transporta uzņēmums, pārējie visi ir privātie uzņēmumi, kas piedalās pašvaldību un valsts izsludinātajos konkursos. 

SA uzskata, ka ATD, rīkojot konkursus par Vislatvijas sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajiem 10 gadiem un iekļaujot pilnībā visas maršrutu tīkla daļas brīvajā tirgū, rīkojās pareizi. Šāda pieeja veicināja sīvu konkurenci un nodrošināja visiem konkursa dalībniekiem vienlīdzīgas iespējas un kvalitātes prasības. Neviens no pašvaldību uzņēmumiem, kuri zaudēja, nespēja atzīt, ka, diemžēl, viņu piedāvājumi cenu ziņā bija dārgāki un ka pieredzes trūkuma dēļ attiecībā uz piedalīšanos konkursos brīvas konkurences apstākļos tie tomēr nespēja mēroties ar citu konkurentu iesniegtajiem piedāvājumiem. Bet šajā gadījumā, uzvarot privātajiem uzņēmumiem, tieši valsts un nodokļu maksātāji būs lielākie ieguvēji (cenu starpība starp pašvaldības autobusu parka un  privāto uzņēmumu (uzvarētājs)):

Lotē Gulbene, Alūksne, Balvi     – 1 000 000 eiro/gadā;

Lotē Jelgava, Dobele                     3 000 000 eiro/gadā;

Lotē Valmiera, Valka, Smiltene –  1 500 000 eiro/gadā;

Lotē Ventspils                                   500 000 eiro/gadā;

Kopā                                                 6 000 000 eiro/gadā.

Ņemot vērā, ka uzvarētājiem par tehnisko piedāvājumu punktu skaits bija līdzīgs vai pat lielāks, nodokļu maksātāji saņems kvalitatīvu pakalpojumu par 6 000 000 eiro lētāk gada ietvaros, taču 10 gados valsts ietaupīs 60 miljonus eiro.

Publiskojot konkrētus faktus un datus, SA un ”B-Bus” vēlas, lai publiskajā vidē paradītos ne tikai vienpusējs ar sagrozītiem faktiem atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu, LPPA un LAKRS viedokļi, kas tiek apzināti izplatīti medijos, lai grautu uzņēmuma reputāciju, bet arī mūsu viedoklis, kā arī parādīt, ka B-Bus grupa ir liels uzņēmums, kas strādā ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstu tirgū.

SA sabiedriskajā transportā būs bargāki sodi par braukšanu bez biļetes

SIA “Sabiedriskais autobuss” (SA) informē, ka no šī gada 11. februāra vietējas nozīmes reģionālajos maršrutos Alūksnes un Ventspils novados, kā arī starppilsētu apkalpotajos maršrutos, sods par braukšanu sabiedriskajā transportā bez  biļetes vai braucienam nederīgu biļeti būs 22 euro (šobrīd 10 euro).

Šādu lēmumu ir pieņēmusi Sabiedriskā transporta padome 2018. gada 16. novembrī, rosinot “Autotransporta direkcija” veikt izmaiņas, paredzot, ka soda minimālais apmērs par atrašanos sabiedriskajā transportā bez derīgas braukšanas biļetes ir 22 euro. Vienlaikus, nepārsniedzot Ministru kabineta (MK) 2015. gada 28. augusta noteikumu Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kartībā” 114. punktā noteikto maksimālo apmēru 71.14 euro.

SA atgādina, ka katra reisa lietderība tiek mērīta pēc izsniegtā biļešu skaita. Katra pasažiera pienākums ir pieprasīt biļeti un pārliecināties, vai norādītā informācija tajā ir pareiza. Biļete ir jāsaglabā līdz brauciena beigām.  SA apkalpotajos maršrutos bagāžas biļetes cena ir 20% no pilnas biļetes cenas.