RMS: Pasažieru ērtībām un pakalpojuma pieejamībai ir jābūt prioritātei Rīgas sabiedriskajā transportā

No nākamā gada 1. janvāra Rīgas pilsētas sabiedriskājā transportā pasažieri nevarēs iegādāties vienreizējo biļeti par skaidru naudu pie transportlīdzekļa vadītāja, izņemot 22. maršruta autobusus, kuri kursē no starptautiskās lidostas “Rīga” uz pilsētas centru. To paredz Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos Nr. 165. “Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu” veiktie grozījumi.

Steiga kādā tika veikti un apstiprināti grozījumi RD saistošajos noteikumos Nr. 165 “Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu” un Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” (RS) paziņojums medijos, ka no nākamā gada 1. janvāra vienreizējās biļetes varēs iegādāties tikai iepriekšpārdošanā, nevis Rīgas sabiedriskajā transportā pie vadītāja, rada satraukumu, vai lēmums ir bijis pārdomāts. Izņēmuma gadījumu par 22. maršruta autobusa pasažieriem – ārvalstu tūristi var attiecināt arī uz Latvijas reģionu iedzīvotājiem, kuri līdzīgi kā tūristi nav pastāvīgie Rīgas sabiedriskā transporta lietotāji un arī viņu iespējas iegādāties biļetes iepriekšpārdošanā ir ļoti ierobežotas.

Sasteigti un nepārdomāti lēmumi vienmēr rada zināmas bažas, vai primāri tiek domāts par pasažieru ērtībām, pakalpojuma nodrošināšanas nepārtrauktību, pieejamības plašumu un izvēles iespējām? Proti, vai tika veikta pietiekami padziļināta izpēte – rīdzinieku un Pierīgas iedzīvotāju aptauja un ņemti vērā citi statistikas dati? Vai visiem Pierīgas un Rīgas mikrorajonu iedzīvotājiem, kuri ikdienā izmanto sabiedrisko transportu galvaspilsētā, ir iespēja ātri un ērti iegādāties biļeti iepriekšpārdošanā, lai dotos uz darbavietām, medicīnas, pašvaldības, valsts u.c. sabiedriskām iestādēm? Vai šāds līdz galam neizsvērts un nepārdomāts lēmums vairāk neradīs neērtības un neapmierinātību iedzīvotāju vidū, jo ne būt ne visos Rīgas mikrorajonos netālu no dzīves vietas atrodas “Narvesen”, “Rimi”, “Maxima” vai RS biļešu tirdzniecības automāti?

Nemaz nerunājot par citu Latvijas reģionu iedzīvotājiem, kuri ierodas pilsētā, un, galvenokārt, pārvietojas tieši ar sabiedrisko transportu. Piemēram, 371. ekspresbusa maršruts, ar kuru var nokļūt uz divām lielākajām valsts slimnīcām “Gaiļezers” un P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca. Šo maršrutu bieži izmanto seniori, jo ar vienu transportu var ātri un ērti nokļūt kā vienā, tā otrā. Šajā maršrutā par skaidru naudu pārdoto biļešu skaita īpatsvars sasniedz 6%, kas ir vidēji 1032 pasažieri mēnesī no visiem pasažieriem, kas iegādājas biļetes un brauciena etalonus par maksu. RS norāda, ka biļešu tirdzniecība pie vadītāja ir apmēram 0,4%-1%, taču RS maršrutos liela daļa pasažieru izmanto RD piešķirtās atlaides un daļai ir e-talona abonementi vienam maršrutam, kurus var iegādāties iepriekšpārdošanā. RMS paaugstināta servisa maršrutos atlaides nav un arī abonementbiļetes nevar iegādāties Turklāt kā būtu vērtējamas minētā īpatsvara atšķirības starp maršrutiem, tostarp paaugstināta servisa maršrutos, kas tiek veikti ar ekspresbusiem?

Līdzīga situācija ir arī Vecdaugavas iedzīvotājiem, Kaivas ielas un Zasulauka iedzīvotājiem. Runa nav par pārsimts iedzīvotājiem, bet vairākiem tūkstošiem rīdzīnieku, Pierīgas iedzīvotājiem, kuri ik dienu dodas uz darbu Rīgā. Piemēram, 300. maršruts “Stacijas laukums – Vecdaugava”, tuvākais e-talona iegādes punkts atrodas 2,3 km no ekspresbusu galapunkta Vecdaugavā, 314. “Centrālā stacija- Dreiliņi” (Biķernieku ielā un Kaivas ielā ~1 km attālumā no ekspresbusa maršruta), un 363. maršruta “Mežciems-Šampēteris” – (no pieturām “Zasulauka depo” un “Jūrkalnes iela” tuvākais etalona iegādes punkts – 0,6-1 km attālumā no ekspresbusu novietnes). Tāpat netiek nodrošināta priekšapmaksas etalona iegāde tuvākajā apkārtnē maršruta pieturām “Muižas iela” un “Imantas 7.līnija.” No šobrīd 11 apkalpotajiem paaugstināta servisa maršrutiem Rīgas pilsētā vairāk kā pusei no tiem nav iespējams ērtā un pasažieriem praktiski pieejamā veidā iegādāties biļetes iepriekšpārdošanā, kas nepārprotami radīs neērtības šo Rīgas apkaimju iedzīvotājiem, plānojot braucienu uz centru. Protams, attiecīgā lēmuma pieņēmēji pamatoti uzsvērs QR koda biļešu iegādes pieejamību, tomēr ir skaidrs, ka ne katram Rīgas sabiedriskā transporta lietotājam varam uzlikt par pienākumu iegādāties jaunākā ražojuma tālruni un nodrošināt attiecīgu apmācību tā lietošanā. Pasažieriem ir jānodrošina reāli, nevis teorētiski pieejama izvēles iespēja biļetes iegādei.

Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību ikvienam rīdziniekam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas. Turklāt no nākamā gada 1. janvāra stājas spēkā Ministru Kabineta (MK) 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”, un Valsts Ieņēmumu Dienests (VID) ir informējis, ka jauno kases aparātu lietošana jāuzsāk nekavējoties, jo pārejas perioda nebūs. Negribētos domāt, ka RD veiktie grozījumi saistošajos noteikumos ir saistīti ar nepieciešamajām darbībām kases aparātu jauno tehnisko prasību nodrošināšanai, kuru izpildē attiecībā uz Rīgas pilsētas sabiedrisko transportu, iespējams, ir radušās grūtības.

Mēs patiesi ceram, ka RD un RS ieklausīsies minētajos argumentos un rīdziniekos, kuri paudīs savu sašutumu un atkārtoti izvērtēs pieņemtos grozījumus, jo biļešu tirdzniecības vietu pārklājums un pieejamība pilsētā nebūt neatbilst publiski paustajam. Mēs aicinām aktīvi meklēt risinājumus kases sistēmu tehnisko prasību atbilstības nodrošināšanā, neupurējot Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju mobilitātes iespējas un neliedzot iedzīvotājiem izmantot tiesības uz pieejamiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem Rīgā.